Vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10.00), bet osim siltumatdeve ir 9,60, kļavai - 8,75, bērzam - 8,33, alksnim - 7,10, apsei - 5,00 un liepai - 4,20.

Bērza malku vēlams kurināt kopā ar alksni, jo bērza malka dūmvadus aizķepina, bet alksnis sadedzina kvēpus, tādā veidā aizkavējot nogulšņu veidošanos uz dūmvada sienām.

Oša, ievas un ozola malka ātri izžūst un tā ir ļoti spēcīgs kurināmais, tāpēc ar tās izmantošanu apkurē jāuzmanās, jo ar to viegli var pārkurināt krāsnis.

Apses malka ir lēta un degšanas laikā tā attīra dūmvadu no kvēpiem, bet to ir grūti iekurināt.

Alkšņa malku ieteicams lietot atvērta tipa kurtuvēm, jo tās aromāts, kas rodas degšanas procesā, pasargā no saaukstēšanās.

Noderīgi padomi, iegādājoties malku:

• Pērc malku laikā, kad apkures sezona vēl nav sākusies, tad tā būs lētāka;
• ja līdz apkures sezonai ir pietiekami daudz laika, lai malku izžāvētu, tad pērc slapju malku – tā ir lētāka par sauso;
• jo lielāku malkas daudzumu pirksi, jo izdevīgāka būs cena;
• īpašu uzmanību pievērs kokam, no kāda malka sagatavota – jo malka no koka ar lielāku siltumatdevi, jo mazāk to vajadzēs, lai panāktu vēlamo siltumu;
• ja ir laiks un vēlme pašam malku arī saskaldīt, tad pērc malkas bluķus, jo tie ir lētāki par skaldītu malku;
• pievērs uzmanību mērvienībām – daži pārdevēji var pārdot malku kubikmetros, bet citi - steros (1 sters = 0,65 kubikmetri).

Noteikti jāatceras, ka ne tikai malkas veids un tās siltumatdeve nosaka to, cik silts būs mājoklis pēc kurināšanas. Vēlamo siltumu nevar panākt arī tad, ja māja nav pietiekami labi nosiltināta vai arī tad, ja apkures sistēma ir nepareizi izbūvēta.