Kurināmais lielākoties tiek izmantots, lai iegūtu siltumu, bet nereti tas tiek likts lietā arī lai pagatavotu ēdienu un radītu gaismu.
Kurināmā iedalījums
Cietais kurināmais ir vissenākais un plašāk pielietotais kurināmā veids, bet laika gaitā populāri kļuvuši arī citi kurināmā veidi. Kādi tad ir trīs populārākie kurināmā veidi?
Cietais kurināmais (malka (lasīt vairāk), kūdra, briketes, granulas, akmeņogles u.c.)
Šķidrais kurināmais (mazuts, benzīns u.c.)
Gāzveida kurināmais (O2, H2, SO2 u.c.)
Jāņem vērā, ka katram no šī kurināmā veidiem ir savas priekšrocības un savi mīnusi, kas īpaši būtu jāņem vērā, kad izvēlies apkures veidu savam mājoklim. Parasti kurināmā veidu izvēlas atbilstoši tam, kāda apkures sistēma ir mājoklī, bet, ierīkojot mājoklī jaunu apkures sistēmu, jāizanalizē, kurš no kurināmā veidiem mājoklim būs ērtākais, ekonomiskākais un pieejamības ziņā izdevīgākais.
Populārāko kurināmo materiālu siltumatdeve:
Dabas gāze: 145m2/1Gcal
Dīzeļdegviela: 129m2/1Gcal
Malka: 546m2/1Gcal
Kūdras briketes: 343m2/1Gcal
Skaidu briketes: 689m2/1Gcal
Šķelda: 512m2/1Gcal
Cietais kurināmais
Citais kurināmais, īpaši malka, jau izsenis ir populārākais kurināmais, kas tiek lietots daudzās mājsaimniecībās, lai iegūtu siltumu. Visbiežāk lietotie cietie kurināmie ir:
Granulas – Kokskaidu granulas ir cilindriskas nūjiņas ar diametru 6 - 10 mm, kuru ražošanai izmanto kokapstrādes rūpniecības atlikumus - zāģmateriālu apstrādē radušās zāģu un ēveļu skaidas. Skaidas tiek samaltas un zem liela spiediena sapresētas granulās.
Skaidu briketes – Tās ir 100% ekoloģisks produkts. Tās tiek pagatavotas bez līmvielām. Degšanas procesā tās atstāj ļoti mazu pelnu daudzumu, kā arī tām ir liela siltumieilpība un augsts sadegšanas siltums. Pietam skaidu briketes ir kompaktas un ērti transportējamas.
Malka – To iegūst no mazvērtīgiem kokiem, kā arī no mazvērtīgas koksnes, kuru nav iespējams izmantot kokrūpniecībā. Malkas siltumatdeve ir atkarīga no tā, kāda koka suga izmantota tās sagatavošanā.
